Whatever you are, be good one /A.Lincoln/

Sabiedriskā darbība

Piektā Mazā biznesa diena šogad 18.novembrī

Iedzīvotājus aicinu valsts svētkos un ikdienā atcerēties par mazo biznesu, kas ir Latvijas konkurētspējas nākotne. Mazā biznesa dienas sagaidīšana notiks konferencē-gadatirgū, 17.novembrī, Rīgas Centrāltirgū.  Mazā biznesa dienas atbalstītāji atzīst, ka jāiedrošina uzņēmējus investēt attīstībā un izmantot pieejamos digitālos un finanšu resursus.

Iniciatīvu “Atbalsti mazo biznesu’’ un Mazā biznesa dienu organizē Latvijas Biznesa savienība. Mazā biznesa diena norisināsies jau piekto gadu, katra novembra trešajā sestdienā. Pašlaik iniciatīva “Atbalsti mazo biznesu” 2017.gadā pulcē vairāk kā 5800 uzņēmumu, kuri iepazīstina ar sevi interneta vietnē: www.mazabiznesadiena.lv.

Šogad, 17.novembrī,  sadarbībā ar Rīgas domes grantu programmu “Atspēriens”, kuras partneris šajā sezonā ir Attīstības finanšu institūcijas Altum, pirmo reizi tiks organizēts plašāks Mazā biznesa dienas pasākums Rīgas Centrāltirgus gastronomijas paviljonā, 17.novembrī, tā ieskandinot Mazā biznesa dienu visa Latvijā – 18.novembrī. Reģistrēšanās mentoru konferencei un grantu programmas ‘’Atspēriens’’ dalībnieku gadatirgum 17.novembrī: https://www.registration.lv/maza_biznesa_diena_2017

Mazā biznesa dienas pasākumus šogad atbalsta: Eiropas Komisijas Pārstāvniecība Latvijā, Rīgas Domes Pilsētas attīstības departaments, “SEB Banka”, Attīstības finanšu institūcijas Altum, informatīvi atbalsta Latvijas Pašvaldību savienība, ziņu aģentūra “LETA”, “Latvijas Avīze” un “Dienas Bizness”.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka informēja, ka ‘’Latvijā 99% in MVU, no tiem mikrouzņēmumi ir 90%. Pienesums no MVU valsts tautsaimniecībā in 45% no kopējā apgrozījuma. Papildius pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai, Ekonomikas ministrija šogad aktīvi sākusi darbu pie principa ‘’Konsultē vispirms’’ ieviešanas, lai veidotu atvērtu dialogu starp uzņēmumiem un uzraudzības iestādēm. Ikviens lielais ir bijis mazs un sākumā ir bijusi tikai ideja, kas ar smagu darbu rezultējas panākumos. Tautsaimniecības nākotne pieder uzņēmumiem, kas sākotnēji ir mazi. Tādēļ mums jāattīsta nacionālie zīmoli un uzņēmumi, kas veido pievienoto vērtību.’’

Eiropas Komisijas ekonomists Mārtiņš Zemītis uzsvēra, ka ‘’Konkurētspēja un pievienotā vērtība slēpjas mazajos uzņēmumos. Vienota digitālā tirgus veidošana atraisa mazā biznesa potenciālu un Eiropas Komisija šobrīd rezultatīvi pie tā strādā. Šobrīd Latvijas uzņēmumi uzrāda labus rādītājus e-rēķinu sūtīšanā - 19% un 61% ir funkcionāla mājas lapa. Tomēr tikai 24% izmanto sociālos medijus un 8% mazo uzņēmumu pārdod produktus internetā, kur pirkumus izdara jau 55% iedzīvotāju.’’

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Armands  Krūze, atzīmēja, ka ‘’Rīgas pilsētas uzdevums ir primāri rūpēties par iedzīvotājiem un, lai to varētu darīt, jāatcerās, ka nodrošinājumu tam iegūstam no uzņēmumiem, viņu nodokļiem un praktiskā pienesuma svētkos un ikdienā. Šogad īpaši jāizceļ grantu programma ‘’Atspēriens’’, kas iedrošina uzdrīkstēties kļūt par uzņēmēju. Par grantu programmas ‘’Atspēriens’’ šī gada uzvarētājiem uzzināsim ne tikai balstoties uz žūrijas vērtējuma, bet uzzinot sabiedrības balsojuma rezultātus, tiekoties Rīgas Centrāltirgū gastronomijas paviljonā 17.novembrī. Sagaidīsim valsts svētkus un Mazā biznesa dienu kopā ar mentoriem un mazo biznesu vietā, kurā drīz ienāks Rail Baltica, piesaistot investīcijas un tūrismu.’’

SIA “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa atzina, ka katru gadu vēlamies nomērīt, cik iniciatīva bijusi veiksmīga. Redzam, ka mazais bizness nostabilizējas. 53%  jeb 60 000 uzņēmumu ir Rīgā un 18% Pierīgā, kas turpina augt. Līdere mazā biznesā ir mazumtirdzniecība ar kuru nodarbojas 33 000 uzņēmumu. Aktīvāko nozaru vidū specializētie būvdarbi pārspējuši juridiskos un grāmatvedības pakalpojumus. Uzlabojusies peļņas dinamika gan mazajiem uzņēmumiem, gan valstī kopumā no 556 miljoniem eiro līdz 702 miljoniem eiro 2016.gadā. Uzlabojas arī rentabilitāte, mazie uzņēmumi kļūst efektīvāki. No 2012.gada mazais bizness arī radījis daudz darba vietu, tomēr darbinieku skaitam ir tendence samazināties, ņemot vērā regulējuma izmaiņas, vēlmi kļūt efektīvākiem un digitālākiem.  Mazie un mikro uzņēmumi iemaksā 40% nodokļos valsts budžetā, tādēļ jāapzinās, ka, ja nedomāsim par mazajiem uzņēmumiem, tad tas negatīvi ietekmēs kopbudžetu un mūs visus.’’

“Attīstības finanšu institūcijas Altum” valdes locekle Inese Zīle vēstīja, ka ‘’Altum mērķis ir sniegt valsts atbalstu mazajiem uzņēmumiem un šobrīd atbalstu izmantojuši jau 2000 projektos, kuros piesaistītā atbalsta apmērs in 103.7 miljoni eiro, sniegtas vairāk kā 7500 konsultācijas mazā biznesa attīstībai. Šobrīd vajag drosmi, lai veiktu papildus investīcijas, aktīvāk eksportētu un izmantotu pieejamās eksporta garantijas.’’

SIA “Certes Technologiesvaldes loceklis Agnis Kalniņš ‘’Svarīgs ir skatu punkts, kā skatāmies uz vidi, kurā strādājam. Lai strādātu eksportā, piesaistījām amerikāņu ekspertu, kuram izstāstījām par pieejamo atbalstu - izstādēm, riska kapitālu, grantu programmu ‘’Atspēriens’’. Mūsu amerikānis saka, ka jābeidz čīkstēt un, ja kustēsimies, visas durvis būs vaļā. Darbaspēka trūkums un reformas, kuras tiek reformētas nākamā gadā ir faktori ar kuriem rēķināmies. Vajag vairāk uzdrīktsēties.’’

SIA “PIKU” līdzpašniece Laima Gruzdiņa atceras, ka ‘’Sākot biznesu domāju par finansiālo neatkarību, iespēju darīt darbu, kas patīk un iespēju vairot skaistumu un tad nāca izaicinājumi. Mazajā biznesā esam finansiāli nestabili, strādājam pastāvīgi virsstundas un atņemam laiku ģimenei, uzņemamies lielu administratīvo darbu un atbildību darbinieku, klientu un partneru priekšā. Sākt ir viegli, turpināt ir grūtāk. Esam aktīvi izmantojuši valsts atbalstu radošajā inkubatorā, mērķtiecīgi strādājuši, lai iegūtu ‘’Atspēriena’’ finansējumu. Ja cilvēks rada ar prieku, tad tam būs pieprasījums un atbalsts. Vajag tik laiku, lai paceltu galvu un paskatītos apkārt.’’

Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle dalās pretrunīgā atziņā, ka ‘’Eiropas MVU Barometrs, kuru veido Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, uzrāda pirmo reizi pēc krīzes 80% atzīmi – ievērojamu optimismu MVU vidū. Savukār SEB bankas Baltijas pētījumā redzam, ka Latvijas MVU ir ļoti piesardzīgi. 61% MVU šogad sagaida apgrozījuma samazinājumu, 19% MVU šogad darbinieku skaitu plāno samazināt. Latvijā ir arī augstākais to kompāniju skaits, kas šogad neplāno ieguldīt sava biznesa attīstībā. Šāda nostāja ir 40% Latvijas MVU, 22% Igaunijas un 20% Lietuvas kompānijām. MVU atgriežs uz izaugsmes ceļa, tomēr piesardzība saglabājas par peļņas rādītājiem, kas attur no investīcijām attīstībā. Tādēļ īpaši svarīgi ir ikvienā darbā, ko vara īsteno attiecībā pret biznesu, ievērot principu - vispirms domāt par mazāko.’’


Latvijas MVU interneta vietne: www.savieniba.lv  Facebook.com/Latvijas-Biznesa-savienība
Iniciatīvas ''Atbalsti mazo biznesu'' interneta vietne: www.mazabiznesadiena.lv
E-pasts: info@mazabiznesadiena.lv Facebook/AtbalstiMazoBiznesu Twitter: AtbalstiMazo

Balsojiet ManaBalss.lv, lai Mazā biznesa diena kļūst par atzīmējamo dienu Latvijā! https://manabalss.lv/maza-biznesa-diena-atzimejama-diena-latvija/show