Starptautiskā sadarbība

Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības (KSA Latvija) valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne: „Ukrainas uzņēmēju pieredze un Latvijas uzņēmēju vērojumi par ārkārtas situāciju vadību laikā, kad politiskie konflikti pāraug agresijā, liek izvērtēt krīzes vadības sistēmu gan uzņēmumos, gan valsts institūcijās. Diskusijā nācās secināt, ka no Ukrainas krīzes mēs varam ļoti daudz mācīties un apgūt praktisku pieredzi rīcībai konflikta situācijās gan uzņēmumu un valsts institūciju sadarbības ziņā, gan cilvēkresursu vadības ziņā.”

Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka Latvijas uzņēmumiem ir jābūt gataviem krīzes situācijām un to darbiniekiem jāzina kā rīkoties, piemēram, ja sāka plūdi, ugunsgrēki vai agresīvi politiski konflikti pāraug karā. „Latvijas uzņēmējiem eksportējot preces un pakalpojumus, atverot savas pārstāvniecības ārvalstīs vai tieši nodrošinot pakalpojumus ārvalstīs, kur ir nestabila politiskā situācija, ir jāņem vērā ne tikai biznesa saimnieciskie riski, bet jādomā arī par cilvēktiesībām, rūpēm par cilvēkdrošību krīzes skartajos reģionos un biznesa ilgtspēju, izstrādājot biznesa pēctecības nodrošināšanas un krīzes vadības plānus.”

Marina Saprikina, Korporatīvās sociālās atbildības attīstības centra (CSR Ukraine) valdes priekšsēdētāja uzsver, ka uzņēmumi Ukrainas gadījumā nebija gatavi tik krasiem politisko procesu pavērsieniem. Šajā laikā uzņēmumu korporatīvā sociālā atbildība izpaudās kā kara situācijās speciālo likumu ievērošana par, piemēram, tirdzniecības ierobežojumiem, savstarpējās sadarbības principa ievērošana – „nenodarīt ļaunu”, kā arī iesaistījās miera atjaunošanas pasākumos, piemēram, piedāvājot psiholoģisku atbalstu darbiniekiem un piekopojot tolerantu politiku par politisko viedokļu atšķirību darba vietās. Šobrīd uzņēmumi aktīvi iesaistās iniciatīvās, kas vērstas uz valsts atjaunošanu, piemēram, iesaistīšanās energodrošības projektos, pretkorupcijas pasākumu ieviešanā, sniedzot pro-bono konsultācijas valdībai, veido pozitīvas Ukrainas zīmola komunikācijas iniciatīvas, iniciē reģionu attīstības programmas u.c.

No korporatīvās sociālās atbildības (KSA) prioritāšu viedokļa CSR Ukraine pētījums „Uzņēmumu loma konflikta situācijās” norādīja, ka konflikta situācijās uzņēmumu KSA loma pieauga. Par galvenajiem fokusiem kļuva darbinieku drošība (anti-stress programmas un droša vide), uzņēmuma sociālās investīcijas stratēģiskās jomās, pieņemot lēmumus kopīgi ar dažādām ietekmes pusēm, izglītības un veselības aprūpes atbalstīšanai, kā arī cilvēktiesību ievērošana, kas radīja uzņēmumu vadītājiem ētikas dabas dilemmas. Piemēram, vai uzņēmuma jānodrošina darbinieku pārvietošana no konflikta reģioniem kopā ar ģimenēm, vai tiem jānodrošina priekšrocības pārceltajiem darbiniekiem jaunu darba vietu piedāvāšanai darbinieku vidū, cik ilgi jāsniedz atbalsts – materiāls un psiholoģisks darbiniekiem un to ģimenēm, kuras tika pārceltas no konflikta reģioniem?

Ņemot vērā, ka tieši Doņeckas apgabals ir viens no industriālākajiem Ukrainā, uzņēmumiem bija jāatrisina turpmākā rūpnīcu darbība kara apstākļos, lai nepārkāptu cilvēktiesības un nodrošinātu atbilstošus darba vides nosacījumus. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem bija jārisina korporatīvās kultūras dilemmas – vai turpināt darboties okupētajās teritorijās, vai darbība jāatjauno atbrīvotajās teritorijās, kas ir relatīvi drošas?

Kā norādīja Vasils Gubarets, Ārējo un kopienas attiecību vadītājs A/S JT International Company Ukraine tad uzņēmuma prioritāte bija darbinieku drošība. Saimnieciskā darbība vēl nav atjaunota līdz pat šai dienai ne okupētajās, ne arī atbrīvotajās teritorijās, jo cilvēku drošība ir uzņēmuma prioritāte. „Liela loma krīzes situācijas pārvarēšanā bija tieši uzņēmuma vadītājam, kurš ik dienu runāja ar darbiniekiem par aktuālo situāciju un atklāti diskutēja par uzņēmuma nākotni. Uzņēmums ir starptautisks un līdz šim šāda veida pieredze netika piedzīvota, tādēļ arī citas valstu pārstāvniecības varēja mācīties no mūsu sāpīgās pieredzes. Uzņēmums pārskatīja un uzlaboja biznesa pēctecības nodrošināšanas un krīzes vadības plānus, apmācīja darbiniekus pirmās palīdzības sniegšanā un rīcībai kara apstākļos, kā arī mainīja savus sabiedrības atbalsta investīciju plānus, uzsākot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas saistītas ar veselības un rehabilitācijas jomām. Būt gataviem ir vislabākā aizsardzība.” skaidroja V.Gubarets.

Uzņēmumi no Latvijas dalījās savā pieredzē par sadarbību ar Ukrainu, norādot, ka Ukrainas bizness ir orientēts uz rezultātu nevis uz procesu un Ukraina šobrīd piedzīvo lielāko transformāciju pēc padomju savienības sabrukuma. Jaunajai valdībai ir dots uzdevums risināt korupcijas un tiesiskās paļāvības jautājumus. Gaidas ir lielas kā no sabiedrības, tā no potenciālo investoru puses. Latvijas bizness šobrīd nogaida, jo vēlas strādāt Ukrainā. Lai ieietu Ukrainas tirgū, ir nepieciešams labāks pozicionējums tieši Latvijas zīmoliem, kā arī jāveido aktīvas sinerģijas ar vietējiem uzņēmumiem. Biznesa vide mainās uz labo pusi, bet uzņēmumi nevar plānot savas aktivitātes ilgākā periodā kā viens gads.

Air Baltic korporatīvās komunikācijas viceprezidents Jānis Vanags norādīja, ka uzņēmumiem ir lētāk veikt biznesa, drošības, procesu un citu risku novērtējumu nekā atļauties krīzes. Krīzes vadībā aviācija industrija paļaujas uz diviem priekšnosacījumiem, lai novērstu katastrofas – standartiem (rokasgrāmatām) un apmācībām, jo krīžu laikā darbiniekiem nav laiks domā, ir jārīkojas. „Aviācijas industrijas ilgtspēja ir atkarīga no risku vērtēšanas un krīžu vadības, tādēļ uzņēmums investē novērtēšanā, standartu izstrādē, pastāvīgi veic uzlabojumus un veic apmācībās. Industrija mācās ne tikai no savas, bet arī pasaules pieredzes,” skaidroja J.Vanags.

Rekomendācijas uzņēmumiem, kas strādā valstīs ar augstiem politiskiem riskiem:

-       Sagatavot biznesa pēctecības plānus un nodrošināt ikgadējas apmācības;

-       Izstrādāt anti-stresa programmas darbiniekiem;

-       Ieplānot sociālo investīciju budžetu un nodrošināt + 10% force-majore programmām;

-       Stiprināt iekšējās komunikācijas procesus, sistēmas un informācijas kanālus;

-       Pārskatīt korporatīvās kultūras vērtības un uzvedību krīzes apstākļos.

-       Praktizēt atbildību un caurspīdību ikdienas darbībā.

Rekomendācijas valsts institūcijām, lai nosargātu investīcijas konflikta apstākļos:

-   Jānodrošina korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumi politiskā, valsts pārvaldes un pašvaldību līmenī (t.sk. ANO pretkorupcijas konvencijas ratificēšana);

-     Investīciju aizsardzību jānostiprina divpusējos valstu sadarbības līgumos;

- Jāatbalsta atbildība biznesa kultūra;

- Jāizstrādā atbildīga investīciju politika, iekļaujot korporatīvi sociāli atbildīgu uzņēmuma kritērijus, tai skaitā rīcību konflikta situācijās;

-  Normatīvo aktu elastības nodrošināšana konflikta situācijās, atbalstot biznesu un sabiedrību;

- Jāveido ietekmes pušu dialogi, lai informētu par potenciāliem riskiem un draudiem investīciju videi;

- Sadarbības valstīm jāadaptē OECD multinacionālo uzņēmumu vadlīnijas un jāatbalsta to ieviešana uzņēmumos.

Vairāk: KSA Latvija

Foto: https://www.flickr.com/photos/124776434@N07/sets/72157649611845883/