Whatever you are, be good one /A.Lincoln/

Bizness

Kā radīt konkurētspējīgus izgudrojumus?


Ievēlēts jauns Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, uzņēmēji analizē Nacionālo industriālo politiku. Savukārt 2012.gada 5.oktobrī ikvienam ieinteresētajam bija iespēja piedalīties Latvijas Izgudrotāju biedrības organizētajā ‘’Izgudrotāju dienā’’ - izstādē un biznesa kontaktbiržā. Šobrīd strādājot pie vairāku investīciju projektu attīstības Baltijas jūras reģiona valstīs, redzētais un dzirdētais raisīja manī pārdomas par iespējām Latvijā radīt pasaules klases pētniecību. Kamēr sabiedrība lielāku uzmanību pievērsusi pārmaiņām izglītības sektora pārvaldībā, zinātnes izcilība un sadarbība ar industriju nonākusi ēnā. Savukārt tieši inovācijas aspektu Eiropas Komisija vērtē kā vienu no nozīmīgākajiem Latvijas konkurētspējas ziņojumā.

Jāatzīmē, ka mans viedoklis balstās ne tikai uz ‘’Izgudrotāju dienā’’ apgūto informāciju, bet pieredzi, ko esmu guvusi strādājot ilgus gadus ar uzņēmumu vadītājiem, 2005.gadā izveidojot un pasniedzot pirmo Latvijas Darba devēju konfederācijas Inovācijas balvu par biznesa un zinātnieku sadarbību, pārstāvot darba devēju viedokli Latvijas Zinātnes padomē, kā arī darbojoties Valsts prezidenta Augsta līmeņa grupā investīciju piesaistei.

Vispirms jāatzīmē, ka pētniecības un attīstības stratēģijai ikvienā valstī ir jāstāv pāri politiskajiem ierobežojumiem, sarkanajām svītrām un partejiskā egocentrisma. Un jāraugās pēc starptautiskas pieredzes apmaiņas, zinātnieku un industrijas sadarbības iespējām. Latvijā nepieciešami būtiski uzlabojumu vairākās jomās, lai radītu starptautiski konkurētspējīgus izgudrojumus - produktus. 

Attiecībā uz rīcībpolitiku to joprojām jāraksturo kā īstermiņā orientētu un sadrumstalotu, kur noteiktas zinātņu jomas konkurē savā starpā tā vietā, lai meklētu konkurentus un sabiedrotos starptautiskā vidē. Tāpat pārmaiņas galvenokārt virza ne jau sasniegtais, bet gan personāliju spēks, kas subjektīvi ietekmē politiķu svārstīgās izvēles. Ceru, ka nākamgad demogrāfijas jautājumi būs ievirzījušies sistēmiskā rīcībpolitikas un atbalsta pasākumu gultnē un politiskās partijas mērosies spēkiem par izcilas zinātnes un inovatīvu uzņēmumu atbalstīšanu valsts budžeta apstiprināšanas laikā. Bet šobrīd pastāvošais fragmentārisms un tā turpmāka finansēšana daudzskaitlīgu 136 valsts institūtu izpildījumā ir neauglīga un apgrūtina vienotas ilgtermiņa stratēģijas izstrādi pētniecībā un attīstībā, mērķtiecīgu fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalstīšanā par ko zinātnes, biznesa, politiskajās aprindās būtu sasniegts konsensus. Kopējai interesei ir jābūt nākotnē balstīties uz sasniegtiem rezultātiem un savlaicīgi paredzēt globālās konkurētspējas iespējas.

Ir cilvēki, kuri pārdzīvo par lietām, kuras viņi nevar ietekmēt, piemēram, valūtas kursiem, Eiropas Savienības budžeta un kohēzijas politiku, tomēr ir cilvēki, kas tiecas radīt pasaules līmeņa izgudrojumus un rast finansējumu to ieviešanai sadzīvē, biocīdu iekaisumu pārsējus, velobraucēju drošības jakas, fasāžu sildpaneļus u.c. Vairāk: http://izgudrotaju-diena.lv/ Pasaulei vairāk par mūsu bažām par nākotni ir nepieciešami pētījumi, lai stiprinātu industriju, spētu radīt jauno ar pēc iespējas mazāku izejvielu patēriņu un augstāku pievienoto vērtību. Šādam virsmērķim jāpakārto normatīvo aktu vide, finansējuma mehānismi, veicinot izglītības un pētniecības starptautiskošanu, jo tikai tā tautsaimniecība var stiprināt eksportpotenciālu.

Cik liela ir Latvijas pētnieku un biznesa ietekme pasaulē, kādi ir starptautiskie sasniegumi, kurās nišās var sagaidīt Nobeļa prēmijas laureātus? Manuprāt, lai gūtu ietekmi starptautiskā vidē, zinātnei ir jāturas kopā ar industriju, bet ne jātērē savs potenciāls īstermiņa Eiropas Savienības projektos no kuriem labumu negūst Latvijas iedzīvotāji. Izņēmums, protams var būt stratēģiski pētniecības projekti Eiropas Kopējā pētniecības telpā vai Eiropas zinātnes infrastruktūras ietvaros, kā piemēram, Biobanku un biomolekulāro resursu pētniecības infrastruktūrā, Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrā u.c., kā arī tik nepieciešamo virtuālā Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūta projektu atbalstā. Jo vispirms jau sadarbība Baltijas un Baltijas jūras valstu pētnieku starpā var sniegt pienesumu zinātnes un izglītības starptautiskošanai un finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības nākošajā finanšu perspektīvā. Šobrīd ir daudz interesantu izgudrojumu, bet to dzīvotspēju nav iespējams pārbaudīt, jo nav pat iespējas radīt prototipus, daudzi izgudrojumi noris jomās, kuros Baltijas reģionā nav rodami ražotāji, kuriem nav izpētes par starptautiskos tirgos esošo pieprasījumu.

Viena no daudzu gadu akūtākajām pētniecības vājībām ir ne jau finansējuma trūkums, bet sadarbības trūkums ar industriju. Nepieciešams izveidot vienotu sistēmu dialoga veicināšanai. Viena balss darba devējiem Latvijas Zinātnes padomē nespēs mainīt domāšanu no procesa uz rezultātu, no pašrealizācijas virzītām interesēm pie sabiedrības un tirgus vajadzībām. Biznesa un zinātnieku sabiedrībai ir jāstrādā vienkopus un kopīgi ar valsti jādalās riskos, kas iespējams risināms veidojot Latvijas Inovācijas fondu pēc Fraunhofera modeļa. Vairāk: http://lddk.lv/index.php?main=77&p=479

Kombinācija, kas strādātu vislabāk reģionos rodama mazo augstskolu institūtu sadarbībā ar vietējiem tautsaimniecības vilcējspēkiem, kas vērojams atsevišķās nozarēs Ventspilī, Valmierā. Augstskolas kopā ar biznesu var radīt kopproduktus un labvēlīgu inovācijas klimatu. Jau šobrīd arvien vairāk augstskolu domā, kā nodrošināt savā tuvumā esošos uzņēmumus ar prasmju un iemaņu ziņā atbilstošu darbaspēku, līdzīgi jābūt arī pētniecības jomā, jo daudzi pētījumi noris uzņēmumu iekšienē (in-house). Tomēr šim procesam jānorit vēl aktīvāk, jo neatbilstības joprojām ir lielas. Vairāk: http://newsaki.awtech.lv/raksti/strategiskas-attistibas-komisijas-priekslikumi-investiciju-piesaistei/ 

Latvijā ir potenciāls un Eiropā ir iespējas, biznesam savukārt jāļauj materializēt zinātnieku idejas sabiedrībai nepieciešamu produktu un pakalpojumu piedāvājumā.

Dr.pol.cand. Elīna Egle, ‘’Baltic Id’’ valdes priekšsēdētāja